izjokot | Tēzaurs

izjokot

Lietojuma biežums :

izjokot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri