izjokot
Lietojuma biežums :
izjokot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Saistītās nozīmes(iz)nest cauri, iznerrot, izmuļķot, izāzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri