izmozēt
izmozēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmozēju | izmozējam | izmozēju | izmozējām | izmozēšu | izmozēsim |
| 2. pers. | izmozē | izmozējat | izmozēji | izmozējāt | izmozēsi | izmozēsiet, izmozēsit |
| 3. pers. | izmozē | izmozēja | izmozēs | |||
Pavēles izteiksme: izmozē (vsk. 2. pers.), izmozējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmozējot (tag.), izmozēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmozētu
Vajadzības izteiksme: jāizmozē
1.Izmuļķot, izjokot.
2.Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
Avoti: LLVV, RB, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šim tūliņ padoms rokā, bārgo muižas kungu stipri izmozēt.
- Šim tūdaļ iekritis prātā bargo muižkungu brangi izmozēt.