atjokoties
Lietojuma biežums :
atjokoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjokojos | atjokojamies | atjokojos | atjokojāmies | atjokošos | atjokosimies |
| 2. pers. | atjokojies | atjokojaties | atjokojies | atjokojāties | atjokosies | atjokosieties, atjokosities |
| 3. pers. | atjokojas | atjokojās | atjokosies | |||
Pavēles izteiksme: atjokojies (vsk. 2. pers.), atjokojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjokojoties (tag.), atjokošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjokotos
Vajadzības izteiksme: jāatjokojas
Atjokot; ar jokiem atrunāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu nezinu, – viņš atjokojās, – negribētos jums sabojāt svētkus ar savu čīkstēšanu.
- – atjokojās Rūdolfs un devās tālāk savās dienas gaitās, atstājot sabozušos Alfrēdu vienu pašu pagalma vidū.
- esmu kļuvusi Jūsu " darbaudzinātāja", centīšos nevis izvairīties un atjokoties, bet godīgi atbildēt pēc būtības ( un ar maksimālu zinātniski teorētisku precizitāti!)
- Saruna uzņēma jautru virzienu, allaž drūmais Bajevs pat iesmējās, viņi abi ar Vorožecu sāka iedzelt un vilkt uz zoba mēru, kurš sākumā itin jestri atjokojās, pēc tam pēkšņi kļuva nopietns un pat nobālēja.
- «Nu tu runā vienos sakāmvārdos,» atjokojās Džilda - bet labi bij tie sakāmvārdi arī Džildai.