atjokot
atjokot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjokoju | atjokojam | atjokoju | atjokojām | atjokošu | atjokosim |
| 2. pers. | atjoko | atjokojat | atjokoji | atjokojāt | atjokosi | atjokosiet, atjokosit |
| 3. pers. | atjoko | atjokoja | atjokos | |||
Pavēles izteiksme: atjoko (vsk. 2. pers.), atjokojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjokojot (tag.), atjokošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjokotu
Vajadzības izteiksme: jāatjoko
Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divas pēc kārtas laikam nejauši nevarētu sanākt,» viņš atjoko.
- Viņa atjoko, ka neviens kādu pikuci nav atvedis pamēģināšanai.
- – Dažiem jau veicas ar īsām rokām, – īsi atjokoja Eklērs.
- Kristers vai nu izvairās no atbildēm, vai mīklaini atjoko.
- Domāju, ka es protu izvēlēties spēles partnerus," viņam atjokoja miljardieris.