dilūvijs
dilūvijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dilūvijs | dilūviji |
| Ģen. | dilūvija | dilūviju |
| Dat. | dilūvijam | dilūvijiem |
| Akuz. | dilūviju | dilūvijus |
| Lok. | dilūvijā | dilūvijos |
19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īls pēc dilūvija.
- Strādājot par redaktoru žurnālā Dzīvnieku pasaule, Hašeks pats uz savu roku izdomāja satriecošus jaunumus un atklājumus, piemēram: indiešu tempļos tur svētos krokodilus, kuriem priesteri glauda galvas, bet ādu apkrāso ar zīmējumiem un sentencēm; senajā Romā eža kažoku izmantoja par vilnas sukājamo suku; dzintara gabalā atklāts izmiris blusas veids, kas nosaukts par pirmblusu jeb inženiera Kūna blusu; behemoti mīl glāstus, un, kad iezemieši tiem pūš nāsīs gaisu, tie kļūst pavisam rāmi; spilgti krāsainie mandrilas pērtiķi bieži iemīlas zooloģiskā dārza uzraugu meitās; tīģeriem nepatīk gramofonu skaņas, ziloņi savukārt ir lieli mūzikas cienītāji; atrasti dilūvija perioda rāpuļi – idiotozauri.