izsliet
izsliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izslienu, izsleju | izslienam, izslejam | izslēju | izslējām | izsliešu | izsliesim |
| 2. pers. | izslien, izslej | izslienat, izslejat | izslēji | izslējāt | izsliesi | izsliesiet, izsliesit |
| 3. pers. | izslien, izslej | izslēja | izslies | |||
Pavēles izteiksme: izslien, izslej (vsk. 2. pers.), izslieniet, izslejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izslienot, izslejot (tag.), izsliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izslietu
Vajadzības izteiksme: jāizslien, jāizslej
1.Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
1.1.Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
2.Iztaisnot (augumu, ķermeni).
3.Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būtībā gaisā izsliets dibens ir draudzības apliecinājums un aicinājums uz saskarsmi.
- Pie karogiem, kuri izslieti mastā, ir piesietas sēru lentes.
- — Dangole izteiksmīgi apklusa un pat izslēja rādītājpirkstu kā nikna grāmatvede.
- — Dangole izslēja labās rokas rādītājpirkstu un kā sprediķotāja sāka stāstīt.
- “Ģenerāli Kroj,” augstprātīgi izslējis zodu, novilka Polders.