izslīdināt
izslīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izslīdinu | izslīdinām | izslīdināju | izslīdinājām | izslīdināšu | izslīdināsim |
| 2. pers. | izslīdini | izslīdināt | izslīdināji | izslīdinājāt | izslīdināsi | izslīdināsiet, izslīdināsit |
| 3. pers. | izslīdina | izslīdināja | izslīdinās | |||
Pavēles izteiksme: izslīdini (vsk. 2. pers.), izslīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izslīdinot (tag.), izslīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izslīdinātu
Vajadzības izteiksme: jāizslīdina
1.Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Slīdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apstājos blakus bērniem, sievām un vīriem, kas ar pāris peso saujā stāv saulē rindā un pērk ar mašīnām mīcītās, mašīnām izspiestās un caur karstiem veltņiem izslīdinātās, izceptās tortiljas.
- Ar siekalās samitrinātu pirkstu viņa iebrauca tieši glumajā baltumā un, velkot no ārējā kaktiņa uz iekšējo, veikli izslīdināja krikumu no sastingušā klasesbiedra redzokļa, vērotājos vienlaicīgi izsaucot gan vemšanas refleksu, gan apbrīnu.
- braukt ar mašīnu , izslīdinot riepas attiecībā pret segumu
- Tad iesēdās krēslā iepretī, nosvieda kurpes un izslīdināja slaiku, apaļīgu kāju.