atkarāties
atkarāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkarājos | atkarājamies | atkarājos | atkarājāmies | atkarāšos | atkarāsimies |
| 2. pers. | atkarājies | atkarājaties | atkarājies | atkarājāties | atkarāsies | atkarāsieties, atkarāsities |
| 3. pers. | atkarājas | atkarājās | atkarāsies | |||
Pavēles izteiksme: atkarājies (vsk. 2. pers.), atkarājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkarājoties (tag.), atkarāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkarātos
Vajadzības izteiksme: jāatkarājas
1.Atvirzīties, būt atvirzītam nost no kaut kā un nokarāties.
PiemēriEs tomēr nespēju saprast, kā šī miesa, kas atkarājas no kauliem kā simtgadu bruņurupucim, spējusi būt reiz stingra un karsta kā Emmas gurns, kad naktī guļam, cieši saspiedušies, bet vecā nāk mūs pārbaudīt.
- Es tomēr nespēju saprast, kā šī miesa, kas atkarājas no kauliem kā simtgadu bruņurupucim, spējusi būt reiz stingra un karsta kā Emmas gurns, kad naktī guļam, cieši saspiedušies, bet vecā nāk mūs pārbaudīt.
- Viņa nevienu nav redzējusi mirstam, bet atceras, ka laukos vecajam onkulim tūlīt apsēja žokli, lai zārkā neatkarājas.
2.nevēlams; novecojis Būt tādam, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
PiemēriNo šī gājiena jau daudz kas atkarājās.
- No šī gājiena jau daudz kas atkarājās.
- No sekmīgas ceļa būves atkarājas visas apkaimes labklājība.
- No tuvākām dienām atkarāsies visa viņa nākotne, visa dzīve.
- No cilvēka paša atkarājoties sevi darīt par veselu vai slimu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit