prezumēt
prezumēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | prezumēju | prezumējam | prezumēju | prezumējām | prezumēšu | prezumēsim |
| 2. pers. | prezumē | prezumējat | prezumēji | prezumējāt | prezumēsi | prezumēsiet, prezumēsit |
| 3. pers. | prezumē | prezumēja | prezumēs | |||
Pavēles izteiksme: prezumē (vsk. 2. pers.), prezumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: prezumējot (tag.), prezumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: prezumētu
Vajadzības izteiksme: jāprezumē
1.joma: jurisprudence Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
1.1.Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiek prezumēts, ka šāda izvēle a priori nostāda puses vienlīdzīgākās pozīcijās.
- Autoresprāt, tiesību pastāvēšana prezumē to spēkā esamību un secīgi arī to garantēšanu.
- Šeit ir runa, vai mēs prezumējam, ka Latvijā cilvēki vienmēr krāpsies.
- AngĜu juristi netiešus pierādījumus sīkāk iedala: a) pārliecinošos un b) prezumējamos.
- Šīs problēmas kontekstā var prezumēt, ka piegādātājs ir ieinteresēts atbalstīt mazumtirgotāju tajās aktivitātēs, kas saistītas ar jauno tirdzniecības vietu.