prezumēt
Lietojuma biežums :
prezumēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: jurisprudence Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
1.1.Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri