valdzinājums
valdzinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | valdzinājums | valdzinājumi |
| Ģen. | valdzinājuma | valdzinājumu |
| Dat. | valdzinājumam | valdzinājumiem |
| Akuz. | valdzinājumu | valdzinājumus |
| Lok. | valdzinājumā | valdzinājumos |
1.Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
1.1.Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ja nesteidzoties apsēdies, ieskaties Budas acīs un ļaujies tās valdzinājumam.
- Jaunākajā izstādē viņš demonstrē ekspresīvāku formu, skaistuma un neglītuma valdzinājumu.
- Skaistumam ir jāpauž sievietes dabiskumu un valdzinājumu, nevis jāsagādā diskomforts.
- Mežģīnes pauž sievišķību un valdzinājumu, tā ir mana sirdslieta!"
- Parasti ļaudis ir stāsts par abpusēju valdzinājumu, draudzību un mīlestību.