valdzināt1
valdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | valdzinu | valdzinām | valdzināju | valdzinājām | valdzināšu | valdzināsim |
2. pers. | valdzini | valdzināt | valdzināji | valdzinājāt | valdzināsi | valdzināsiet, valdzināsit |
3. pers. | valdzina | valdzināja | valdzinās |
Pavēles izteiksme: valdzini (vsk. 2. pers.), valdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: valdzinot (tag.), valdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: valdzinātu
Vajadzības izteiksme: jāvaldzina
1.Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
PiemēriJa tu nevari ciest sievietes, tas liecina, ka viņas tevi pievelk un valdzina un kādreiz bez viņām nespēsi dzīvot.
- Ja tu nevari ciest sievietes, tas liecina, ka viņas tevi pievelk un valdzina un kādreiz bez viņām nespēsi dzīvot.
- Āda viņai bija normāla, mati – veselīgi un sirds laba, bet sava puiša, ko valdzināt, mīlēt, apčubināt vai muļķot, viņai nebija.
- Man acīmredzot bija kāds trūkums, kura dēļ es nevaldzināju tos vīriešus, kuri valdzināja mani.
- Konsultante pasmaidīs un teiks, ka Jozis ir asprātīgs un valdzinošs vīrietis.
1.1.Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
PiemēriTagad vairs nekam es neticu, lai gan grāmatas mani valdzina joprojām.
- Tagad vairs nekam es neticu, lai gan grāmatas mani valdzina joprojām.
- Viņu valdzināja klasiski sejas panti.
- Pēc skolas darbiem lauku miers šķita valdzinošs.
- Martu valdzināja balets.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit