vilinājums
vilinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vilinājums | vilinājumi |
Ģen. | vilinājuma | vilinājumu |
Dat. | vilinājumam | vilinājumiem |
Akuz. | vilinājumu | vilinājumus |
Lok. | vilinājumā | vilinājumos |
1.Emocionāls stāvoklis – patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
PiemēriOtrkārt, liela summa, kuru var viegli paņemt, var radīt vilinājumu to ātri izmantot nepārdomātiem pirkumiem.
- Otrkārt, liela summa, kuru var viegli paņemt, var radīt vilinājumu to ātri izmantot nepārdomātiem pirkumiem.
- Katrs pa savam ātri sapratām, ka neļausimies vilinājumam žonglēt ar ugunspagalēm, stāvot virs kraujas rudzu laukā.
- Pārāk liels bija viņa vilinājums — ātrāk pārvarēt šos sīkos vilnīšos ņirbošos ūdens metrus un nokļūt uz doņiem un vītoliem apaugušā zemes pleķīša ezerā, kuru nezin kādēļ sauca par Kapteiņsalu.
- Taču šādās situācijās spēcīgs vilinājums ātri uzbūvē neredzamus tiltus pāri visām paredzamajām un neparedzamajām grūtību grēdām.
1.1.Tas, kas izraisa patiku, interesi; tas, kas valdzina.
PiemēriBet galvenokārt tāpēc, ka ir prieks un bauda pastaigāt pa mežu, kur rasa mirdz pāri takām zirnekļa uzaustajā tīklā, kur vēl var dzirdēt vidžinām putnus un ļauties meža vilinājumam.
- Bet galvenokārt tāpēc, ka ir prieks un bauda pastaigāt pa mežu, kur rasa mirdz pāri takām zirnekļa uzaustajā tīklā, kur vēl var dzirdēt vidžinām putnus un ļauties meža vilinājumam.
- Tas apliecina, ka jaunais mākslinieks vēl bijis tikai ceļa sākumā, kad vilinājumu tik daudz un grūti izvēlēties vai saprast, kurā virzienā doties.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit