tiešums
tiešums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tiešums | tiešumi |
| Ģen. | tiešuma | tiešumu |
| Dat. | tiešumam | tiešumiem |
| Akuz. | tiešumu | tiešumus |
| Lok. | tiešumā | tiešumos |
1.Vispārināta īpašība → tiešs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → tiešs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.joma: jurisprudence Princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā – noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus. [JtV ]
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretī, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode.
- Atvainojos par tiešumu, bet Rīga šajā situācijā izrādījās muļķa lomā.
- Viņam patīk mans tiešums, armrestlinga sakampiens un skaidrā acu valoda.
- Savukārt Petrova glezniecības valodai raksturīgs patiess fotogrāfisks tiešums un lirisks jutekliskums.
- Pāvula tēls neapvārdo un nevaņģo skatītāju ar ikdienišķu tiešumu.