Paplašinātā meklēšana
Meklējam nozīme.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (39):
- (vārda) leksiskā nozīme
- abstraktas nozīmes lietvārds
- atvasinātā nozīme
- Brīvības pieminekļa nozīme
- derivatīva nozīme
- derivatīvā nozīme
- eksplicīta nozīme
- funkcionālā nozīme
- gramatiskā nozīme
- implicīta nozīme
- kategoriālā nozīme
- konkrētas nozīmes lietvārds
- konotatīva nozīme
- konotatīvā nozīme
- krūšu nozīme
- leksiskā nozīme
- nav nozīmes
- nozīmes dominance
- nozīmes maiņa
- nozīmes nianse
- nozīmes nobīde
- nozīmes pamatkomponents
- nozīmes papildkomponents
- nozīmes pārnesums
- nozīmes precizējums
- nozīmes pretstatība
- palielinājuma nozīme
- pārnestā nozīme
- relatīvas nozīmes vārds
- sekundārā nozīme
- uzuāla nozīme
- valsts nozīmes dižakmeņi
- vārda (arī vārdu savienojuma) burtiskā nozīme
- vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme
- vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme
- vārda leksiskā nozīme
- vārddarināšanas nozīme
- vārdu nozīmes maiņa
- vietējās nozīmes dižakmeņi
Atrasts skaidrojumos (468):
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme; vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- skaņas ilgums ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- oksidāzes Augu un dzīvnieku valsts oksidācijas fermenti, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
- kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
- apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
- norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme.
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
- deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
- sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- nozīmīte Dem. --> nozīme (2).
- situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
- darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis.
- darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme.
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
- diloģija Divējāda nozīme; divdomība.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā.
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
- vienotājdomuzīme Domuzīme (-), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- tokoferoli E vitamīni; tiem ir nozīme normāla vairošanās procesa nodrošināšanā, audos tie veic antioksidantu funkcijas.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās.
- telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
- gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu.
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
- akcelerīns Faktors plazmā vai spermā, kuru senāk uzskatīja par protrombīna pārvēršanās sekmētāju, bet vēlāk, ka tam nav nozīmes asins reces procesos.
- karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums.
- katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā.
- desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
- eksplicīta nozīme formāli izteikta nozīme pretstatā neizteiktai, resp., implicītai, nozīmei, proti, nozīme, kam ir savs formāls rādītājs.
- fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- loma funkcija, uzdevums; nozīme.
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
- paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- pamatnozīme galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
- primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ.
- semantiskais trīsstūris grafisks vārda nozīmes modelis, kas rāda vārda, apzīmējamās reālijas (referenta) un nozīmes resp. jēdziena attieksmes.
- morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
- supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- gramatiskais pleonasms gramatiskās nozīmes izteikšana ar vairākiem līdzekļiem vienlaikus.
- gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas.
- gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu.
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes.
- citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās; pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
- goda vieta ievērojama nozīme, nozīmīga vieta
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- pārklājplēves Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; overleji.
- overleji Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; pārklājplēves.
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
- prominence Izcila nozīme, nozīmība.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā; pamatizmērs, kuru nosaka atkarībā no detaļas funkcionālās nozīmes un no kura atskaita novirzes.
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
- paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva).
- paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme.
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- equites Jātnieki Romā, kam dažādos laikmetos bija dažāda nozīme.
- tagil jauniešu sauklis bez īpašas nozīmes.
- abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps".
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
- kronšteins konsole, kam vairāk ir dekoratīva nozīme.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- irracionālisms Mācība, ka jūtām piešķirama ne mazāka nozīme kā prātam; iracionālisms.
- numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
- animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
- lietišķā māksla mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- frazeoloģisks saaugums nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes; idioma.
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei.
- karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām.
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
- signifikācija Nozīme (īpaši vārda nozīme); nozīmes izskaidrojums, paziņojums.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- uzuāla nozīme nozīme, kas atbilst vispārpieņemtajai.
- vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem.
- (vārda) leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- derivatīvā nozīme nozīme, ko atvasinājumam piešķir vārddarināšanas afikss.
- palielinājuma nozīme nozīme, ko vārdam piešķir palielinājuma afiksi.
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
- sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml, kam nav būtiskas nozīmes.
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- prēdominācija Pārsvars, galvenā nozīme.
- prom pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- u.c. nozīmes.
- autosemantisks Pašnozīmes.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
- figurants Persona, kurai nav nekādas nozīmes un kuru izvirza tikai formas pēc.
- dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība.
- Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā".
- sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
- Harisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā.
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- tetrakts Pirmie četri cipari, kuru summa ir 10; tiem ir svēta nozīme.
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- polisemantisks Polisēmisks - tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem.
- O' Prefikss īru uzvārdos; nozīme - (kāda) mazdēls, pēcnācējs.
- oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā.
- tehnisks jautājums problēma, kam nav principiālas nozīmes un ko var atrisināt darba gaitā.
- vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
- epifenomens Psiholoģisks fenomens, ko izraisa organiski procesi, bet kam nav nekādas nozīmes šo procesu tālākā gaitā.
- salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās).
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi.
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem.
- socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- viss vienalga saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- viss viens (arī viss vienalga) saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
- spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
- nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
- pirmnozīme Sākotnējā, arī galvenā (kā) nozīme.
- pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai.
- citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis.
- bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis.
- tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm.
- eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions.
- seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls.
- -metrija Salikteņu sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "mērīšana", piem., ģeometrija, stereometrija.
- korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- pieliegt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav nozīmes tikai liegt ko, ka ar aizliegumu (vien) neko nepanāks.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- skrietin Savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu.
- kaltin Savienojumā ar verba "kalst" formām izsaka nozīmes pastiprinājumu.
- šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā.
- atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- semantiskais elements sēma - vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība.
- semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes.
- glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2).
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
- semantiskā dominante sinonīmu rindas loceklis, ko uzskata par šīs rindas vārdu nozīmes galveno pārstāvi - pamatvārdu - ar vispārīgāko, stilistiski un emocionāli neitrālāko nozīmi.
- sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds.
- eksofora Situatīva atsauce; valodas vienība, kas daļu savas nozīmes iegūst no ekstralingvistiskās situācijas.
- absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- implicīta nozīme slēpta, formāli izteikta nozīme, kas rodas lietojumā, formāli izteiktajām, resp., eksplicītajām, nozīmēm mijiedarbojoties ar kontekstu un situāciju.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha.
- biosfēras rezervāts starptautiskas vai valsts nozīmes vides dabas stāvokļa etalons ar absolūtu rezervācijas režīmu.
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu.
- suns Suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kurai izaudzētas dažādas šķirnes, kas tiek turētas kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
- šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai.
- vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā; arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme; tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni, iemeslu.
- divnozīmīgs Tāds, kam ir divas nozīmes.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme; tāds, kurā izmantoti dokumenti (2).
- pirmnozīmīgs Tāds, kam ir galvenā nozīme (piemēram, kādā procesā, norisē, kopumā).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- nozīmīgs Tāds, kam ir nozīme (1) (1).
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
- posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme; tāds, kas ir saistīts ar piederību.
- melioratīvs Tāds, kam ir pozitīva vērtējuma nozīmes papildkomponents vai kas piešķir vārdam pozitīva vērtējuma nozīmes papildkomponentu.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
- daudzzīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes.
- sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā); neievērojams, sīks.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes; arī aplams.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību; tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko); gandrīz kā.
- konotatīvs Tāds, kas saistīts ar valodas vienības emocionālo, stilistisko u. c. ekspresīvo nokrāsu, ar nozīmes papildkomponentiem.
- denotatīvs Tāds, kas saistīts ar valodas vienības jēdzienisko saturu, nozīmes galveno komponentu.
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- līdzvērtīgs Tāds, kura nozīme, vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- daudznozīmju Tāds, kuram ir vairākas nozīmes; polisēmisks.
- gara milzis talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- sīknauda tas, kam nav būtiskas nozīmes vai vērtības.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
- vadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita - alternatīva - nozīme, piemēram, kādas darbības veikšanai.
- teikuma modalitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls
- sintaktiskā modalitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls.
- sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
- predikativitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas rāda teikuma satura attieksmi pret īstenību un izpaužas kā sintaktiskā laika un sintaktiskās modalitātes saistījums
- paragrāfs teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un paragrāfa zīmi), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
- sasaiste Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; kohēzija.
- kohēzija Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; sasaiste.
- krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai.
- demogrāfiskais determinisms teorētiskās analīzes princips, saskaņā ar kuru demogrāfiskajai attīstībai ir izšķiroša nozīme sabiedrības attīstībā.
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.
- bēta Termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām.
- funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu.
- nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai.
- interpretācijas gramatiskā metode tiesību normu un to sastāvdaļu (vārdu, jēdzienu, terminu, pieturzīmju, skaitļu u. c.) satura vai nozīmes noskaidrošana ar valodniecības - gramatikas, semantikas u. c. līdzekļiem.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
- monosēmija tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmība; viennozīmīgums.
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā.
- vārdspēle Uz dažādas nozīmes vārdu skanisko līdzību balstīta izteiksme, ko izmanto komiska vai asprātīga efekta iegūšanai.
- funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- hegemonija Vadošā nozīme; pārākums, pārsvars.
- semantēma Valodas elements, kam piemīt patstāvīga nozīme un kas neveic nekādu gramatisku funkciju.
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme.
- semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- kontaminēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai izteiciena) formas vai nozīmes pārveidošanās, ko izraisījusi formu, funkciju vai asociāciju tuvība un mijiedarbība ar citu šī paša līmeņa valodas vienību.
- desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
- semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības; valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- denotācija Valodas vienības jēdzieniskā satura (nozīmes galvenā komponenta) izteikšana.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- valodas zīmes asimetrija valodas zīmes formas un satura neatbilstība, piemēram, darbības vārda vienkāršās tagadnes formai _eju_ teikumā _Rīt es eju uz teātri_ ir nākotnes nozīme; valodas zīmes asimetrijas izpausme ir arī polisēmija, sinonīmija, homonīmija un antonīmija.
- apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
- analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu nozīmes; arī semantika (2).
- VNDPT Valsts nozīmes datu pārraides tikls.
- Bikstu muiža valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha).
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- semēma Vārda elementārā nozīme, saturiskā puse.
- derivatīva nozīme vārda gramatiskā nozīme, ko izsaka ar afiksu pievienošanu saknei.
- komponentu analīzes metode vārda leksiskās nozīmes analīzes metode, kas balstās uz nozīmes dalījumu sēmās jeb semantiskajos elementos.
- denotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem; nozīmes pamatkomponents.
- nozīmes pamatkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
- konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
- nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
- komponentanalīze Vārda nozīmes elementu analīze.
- vārda semantiskā struktūra vārda nozīmes komponentu - sēmu, nozīmes pamatkomponentu un nozīmes papildkomponentu savstarpējo attieksmju kopums.
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā.
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu.
- leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem.
- vārda parastā (arī parastajā) nozīmē vārda tiešajā nozīmē (bez nozīmes pārnesuma).
- nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija.
- vārda (arī vārdu savienojuma) burtiskā nozīme vārda, arī vārdu savienojuma tiešā nozīme.
- nominālā definīcija vārda, zīmes nozīmes definīcija.
- vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- vārddarināšanas tips vārddarināšanas sistēmas pamatvienība, ko nosaka motivētājvārda vārdšķira, varddarināšanas paņēmiens, varddarināšanas līdzeklis un varddarināšanas nozīme.
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- stabila vārdkopa vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma.
- stabilā vārdkopa vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma.
- skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā analizēta un skaidrota vārdu nozīme, parasti ilustrējot to ar valodas piemēriem, dažkārt arī ar attēliem.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
- antonīmu vārdnīca vārdnīca, kurā sistematizētas kādas valodas pretējas nozīmes leksiskās vienības.
- blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- ķip Vārds bez nozīmes, parazītvārds.
- termins vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- atvasinājums vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā; atvasinājums; derivāts.
- atvasināts vārds vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- antonīms vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi
- motivētājvārds Vārds, kurš nozīmes ziņā motivē atvasinātu vārdu un kura celms ir šī atvasinājuma pamatā.
- vārdu secība vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
- logosofija Vārdu nozīmes un viņu izcelšanās zināšana.
- paronomāze Vārdu rotaļa, kas balstās uz skaņu līdzību - blakus tiek likti vārdi, kas fonētiski diezgan līdzīgi, bet nozīmes ziņā dažādi.
- kalambūrs Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
- zemo purvu mikroreljefs veidojas zemā un pārejas purva augu sbiedrības ietekmē, kur galvenā nozīme ir ciņu grīslim, doņiem un ciņusmilgām.
- inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids.
- Leitnera velosipēdu fabrika velosipēdu un automobiļu ražošanas uzņēmums, atradās Rīgā, Brīvības ielā 135/137, dibināts 1886. g., ēkas celtas 1894.-1907. g. ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, 1899. g. izgatavoja pirmo motociklu Latvijā, ražoja arī vieglos automobiļus; 1915. g. evakuēja uz Harkivu.
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
- infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam.
- arheoloģiskais piemineklis vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- vārdformas variants vēsturiski izveidojusies paralēla forma noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai.
- kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas.
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
- interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā.
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
- identisms Vienāds (ar ko); viens un tas pats; tāds, kam ir tāda pati nozīme.
- homonīmija vienas valodas divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu izrunas un rakstības vienādība.
- unificēšana Vienotas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana.
- dokumentu unificēšana vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
- homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
- absolūtais sinonīms viens no diviem vai vairākiem sinonīmiem, kam ir viena un tā pati nozīme un vienāda saistāmība.
- jēdzieniskais sinonīms viens no diviem vai vairākiem sinonīmiem, kuru nozīmēs atsevišķas jēdzieniskā satura jeb nozīmes pamatkomponenta sēmas ir atšķirīgas.
- stilistiskais sinonīms viens no diviem vai vairākiem sinonīmiem, kuru nozīmēs ir atšķirīgas stilistiskā un/vai emocionālā satura jeb nozīmes papildkomponenta sēmas.
- sinonīms viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes, piemēram, vārdi "pļāpāt" un "tērzēt" ir sinonīmi
- heterotons Viens no diviem vai vairākiem vienādi rakstāmiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem ar dažādu zilbes intonāciju.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- homomorfs Viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām.
- heteronīms Viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- lauku teritorija visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- universālais konteiners vispārīgas nozīmes konteiners dažādu iesaiņotu un nesaiņotu kravu pārvadāšanai. Tas nav īpaši pielāgots kāda viena veida kravas transportēšanai.
- vispārinātājvārds Vispārīgas nozīmes vārds, kura saturu teikumā izvērš un konkretizē vairāki vienlīdzīgi teikuma locekļi.
- neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa.
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas).
- zāģmateriālu šķirošana zāģmateriālu sadalīšana pa šķirošanas vietām pēc to šķērsgriezuma izmēriem (platuma, biezuma), garuma, kvalitātes (koksnes vainu daudzuma, izmēra, izvietojuma), nozīmes u. c. pazīmēm.
- morfoskulptūra Zemes virsas nelīdzenumu kopums (gravas, morēnu grēdas, upju ielejas), kuru veidošanā noteicošā nozīme ir ārējo cēloņu izraisītiem procesiem.
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
nozīme citās vārdnīcās: