denotatīvs
denotatīvs joma: valodniecība
Tāds, kas saistīts ar valodas vienības jēdzienisko saturu, nozīmes galveno komponentu.
Stabili vārdu savienojumiDenotatīvais komponents.
- Denotatīvais komponents vārdkoptermins — vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem; nozīmes pamatkomponents
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai noteiktu vārda denotatīvo piederību, ļoti svarīga nozīme analizējamās vārdnīcās ir ekvivalentiem.
- Pamatprincips ir tāda denotatīvā komponenta klātbūtne, kas ir orientēts uz atbilstošās tematiskās grupas vai leksiski semantiskā lauka nosaukumu.
- Semantikas denotatīvajā daļā vārda kultūras specifika izpaužas tā spējā apzīmēt specifiskas reālijas, īstenības jēdzieniskā sadalījuma īpašības un atšķirības tuvu jēdzienu organizācijā.
- Vienību atlases procesā vārdu nozīmju un to denotatīvās piederības noteikšanai tika izmantotas ne tikai vārdnīcas, bet arī enciklopēdijas un cita veida avoti, kuri sniedz ekstralingvistisko informāciju par attiecīgā perioda reālijām.
- Ja vienību kopumu apvieno ne tikai ideja, jēdziens, nozīme, temats, bet arī tā vai cita objekta iezīmes, īpašības, darbības un iespējas, šāds veidojums iegūst denotatīva kopuma nosaukumu ( Симашко 1998).