denotācija
denotācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | denotācija | denotācijas |
| Ģen. | denotācijas | denotāciju |
| Dat. | denotācijai | denotācijām |
| Akuz. | denotāciju | denotācijas |
| Lok. | denotācijā | denotācijās |
Valodas vienības jēdzieniskā satura (nozīmes galvenā komponenta) izteikšana.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To ietekmē dzejas struktūras, ar struktūru saistītās formas, nozīmju intensitāte, kas veido koncentrētu konotācijas un denotācijas sistēmu.
- Te arī slēpjas būtiskākā atšķirība starp moderno un postmoderno teātri : pirmais veidojas pēc denotācijas principa, bet otrais - pēc konnotācijas.
- Tā palīdz Rikēram pamatot divas metaforas funkcijas: 1) jaunas nozīmes rašanos zīmju semiotiskā sistēmā; 2) “ pasaules” denotāciju, uz kuru šīs zīmes attiecas.
- Tāpēc Berdslijs savā teorijā nošķir tādus jēdzienus kā “ denotācija” un “ konotācija”, pirmo saistot ar vārdu apzīmējošo un norādošo aspektu, bet otro — ar tajos ietverto papildu nozīmes aspektu.
- Tāpat Rolāns Barts sava semioloģijas perioda esejās, analizējot fotogrāfiju nošķir denotatīvo un konotatīvo nozīmes līmeni, kur ar attēla denotāciju saprot pašu attēlā redzamo objektu, scēnu vai ainavu ( Barthes, 1977, p. 17).