kalambūrs
kalambūrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalambūrs | kalambūri |
| Ģen. | kalambūra | kalambūru |
| Dat. | kalambūram | kalambūriem |
| Akuz. | kalambūru | kalambūrus |
| Lok. | kalambūrā | kalambūros |
1.Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
1.1.ironiska ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Mākslota frāze.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas nav kalambūrs: turēt roku, lai neatmestu ar roku.
- Viņa kalambūrs par gaismu un tumsu bija ne visai labs.
- Te deklamē dzejoļus, te noskaita prātnieku citātus un kalambūrus.
- Maļenkova kalambūrs dara mani uzmanīgu, tomēr uzreiz atkāpties nevajadzētu.
- Babītes novada amatierteātra " Kalambūrs" topošās izrādes " Astoņas mīlošās" priekšskatījums;