kratītājs

Lietojuma biežums :

kratītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	kratītājs	kratītāji
Ģen.	kratītāja	kratītāju
Dat.	kratītājam	kratītājiem
Akuz.	kratītāju	kratītājus
Lok.	kratītājā	kratītājos

kratītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	kratītāja	kratītājas
Ģen.	kratītājas	kratītāju
Dat.	kratītājai	kratītājām
Akuz.	kratītāju	kratītājas
Lok.	kratītājā	kratītājās

1.Darītājs → kratīt.

2.vīriešu dzimte Kratīklis.

3.vīriešu dzimte Krateklis.

4.Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.

5.apvidvārds Drudža drebuļi.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri