kratīt
Lietojuma biežums :
kratīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
1.1.Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
1.2.Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
Stabili vārdu savienojumiKratīt roku (kādam).
1.3.Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
Stabili vārdu savienojumiKratīt (arī purināt) galvu.
2.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
2.1.intransitīvs
2.2.Par ceļa nelīdzenumiem.
2.3.intransitīvs
3.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
4.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
5.Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
Stabili vārdu savienojumiKratīt dzīvību ārā. Kratīt sirdi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri