pakārtojums
pakārtojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakārtojums | pakārtojumi |
| Ģen. | pakārtojuma | pakārtojumu |
| Dat. | pakārtojumam | pakārtojumiem |
| Akuz. | pakārtojumu | pakārtojumus |
| Lok. | pakārtojumā | pakārtojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → pakārtot1, pakārtoties1.
2.joma: valodniecība Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības; valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
Stabili vārdu savienojumiPakārtojuma saiklis; pakārtojuma konjunkcija.
- Pakārtojuma saiklis; pakārtojuma konjunkcija vārdkoptermins — saiklis, kas saista palīgteikumu ar virsteikumu vai divus savstarpēji pakārtotus palīgteikumus
- Pakārtojuma saikļavārds; pakārtojuma vārds vārdkoptermins — saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1.4.attēlā redzamas šo grupu attieksmes ( pakārtojums).
- Lai organizācijas mērķi un plāni īstenotos, nepieciešama organizēšana jeb darbību pakārtojums plāna realizācijai.
- Šādu vārdkopu gan nav daudz, jo tādā formā pārsvarā tomēr sastopams pakāpenisks pakārtojums.
- ka ir pakārtojuma saiklis “ ka” un ir apstākļa vārds “ kad”,
- , determinatīvs sakars, kur formu salāgojuma nav ( Man salst), vārdkopu attieksmes jeb pakārtojuma sakars ( Ņemu grāmatu).