pakārtotība
Lietojuma biežums :
pakārtotība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
2.joma: valodniecība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri