predikativitāte
predikativitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | predikativitāte | predikativitātes |
| Ģen. | predikativitātes | predikativitāšu |
| Dat. | predikativitātei | predikativitātēm |
| Akuz. | predikativitāti | predikativitātes |
| Lok. | predikativitātē | predikativitātēs |
1.joma: valodniecība Teikuma gramatiskā nozīme, kas rāda teikuma satura attieksmi pret īstenību un izpaužas kā sintaktiskā laika un sintaktiskās modalitātes saistījums.
2.joma: loģika Vispārināta īpašība → predikatīvs2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tātad aplūkotā problēma saistīta ar teikuma predikativitāti, sekundāro predikativitāti un vārdu savienojumu, bet ne tikai.
- Atributīva attieksme realizējas vārdu savienojumā, tā iesaistās teikumā jau kā gatava, iepriekš izveidota, turpretim sekundārā predikativitāte realizējas tikai teikumā.
- Līdzīgi atributīvai attieksmei sekundārā predikativitāte izsaka priekšmeta saikni ar tā pazīmi, bet atšķirībā no atributīvās attieksmes pazīme tiek piedēvēta priekšmetam saziņas aktā ( pašā teikumā), t. i.
- Latviešu valodniecībā I. Lokmane min predikativitāti, subjektīvo un objektīvo modalitāti, izteikuma komunikatīvo mērķi, aktuālo dalījumu un implicīto saturu ( Lokmane 2005, 26), „ Latviešu valodas gramatikā” komunikatīvajā struktūrā aprakstīta nolieguma izteikšana, komunikatīvie tipi un aktuālais dalījums ( Valkovska, Lokmane 2013, 774).