konstrukcionisms
konstrukcionisms
Zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms.
Avoti: SdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētījums veikts, izmantojot konstrukcionisma pieeju datos pamatotās vidēja līmeņa teorijas izveidei.
- Savukārt risku novērtēšanas prakšu nepilnības un trūkumus ļauj izprast sociālajā konstrukcionismā balstītās teorijas.
- Viņš atsevišķi nodala atspoguļošanas ( reflective), nodoma ( intentional) un konstrukcionisma pieeju.
- Sociālā konstrukcionisma teorija ļauj pamatot to objektivitāti un skaidrot mehānismus, kā minētā objektivitāte tiek nodrošināta.
- Šuca darbs un idejas veido saiti starp klasisko Huserla fenomenoloģiju un Bergera un Lukmana sociālā konstrukcionisma teoriju.