Liepāja
Liepāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Liepāja |
| Ģen. | Liepājas |
| Dat. | Liepājai |
| Akuz. | Liepāju |
| Lok. | Liepājā |
Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
Stabili vārdu savienojumiLiepājas apriņķis. Liepājas ezera apvadkanāls.
- Liepājas apriņķis vēsturisks — pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Liepājas ezera apvadkanāls — izrakts gar Liepājas ezera austrumu un dienvidu krastu, garums - 16 km
- Liepājas ezera kanāls — Tirdzniecības kanāls
- Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums — izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 1380 ha, ligzdo ~110 putnu sugu
- Liepājas ezers — atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Liepājas ieplaka — tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē, tā aizņem Baltijas akvatoriju starp Liepāju un Gotlandi, kā arī sauszemi starp Liepāju, Ventspili un Usmu, tās platums sauszemē ir 50-70 km, garums — >200 km
- Liepājas melnalksnis — aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
- Liepājas Ostas kanāls — Tirdzniecības kanāls Liepājā
- Liepājas rajons — pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Liepājas rajons padomju laikā vēsturisks — ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Avoti: LPil, LE1, LC, P35
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie iegūti LR Centrālajā statistiskas pārvaldē un Liepājas zonālajā valsts arhīvā.
- Pagasts atrodas Kuldīgas rajona rietumu daļā un robežojas ar Liepājas rajonu.
- Kara flote līdz 1939.gada rudenim dislocējās Liepājā, Kara ostā.
- Pēdējos piecos gados Liepājas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 5000 iedzīvotājiem.
- Lielākajās Latvijas pilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, atradās prefektūras.