intelektuālisms
intelektuālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | intelektuālisms | intelektuālismi |
| Ģen. | intelektuālisma | intelektuālismu |
| Dat. | intelektuālismam | intelektuālismiem |
| Akuz. | intelektuālismu | intelektuālismus |
| Lok. | intelektuālismā | intelektuālismos |
intellektuālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | intellektuālisms | intellektuālismi |
| Ģen. | intellektuālisma | intellektuālismu |
| Dat. | intellektuālismam | intellektuālismiem |
| Akuz. | intellektuālismu | intellektuālismus |
| Lok. | intellektuālismā | intellektuālismos |
1.Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
2.Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Intelektuālisms ( attīstīta loģiskā domāšana, sliktāk valoda un tēlainā domāšana)
- Bet intelektuālisms bez gudrības ir cinisks un destruktīvs."
- Par nožēlu, intelektuālisms ne vienmēr ir pazīmju augšgalā.
- Cilvēkam, kas paguris no teleseriālu un intervīziju pārgudrā intelektuālisma, reizēm kārojas veldzēties kādā brēcošā banalitātē.
- Tajā dominē skumja apcere, intelektuālisms taču jūtams arī neparasti spilgti , gandrīz traģiski pārdzīvots laika neapturamais plūdums.