nozilināt
nozilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozilinu | nozilinām | nozilināju | nozilinājām | nozilināšu | nozilināsim |
| 2. pers. | nozilini | nozilināt | nozilināji | nozilinājāt | nozilināsi | nozilināsiet, nozilināsit |
| 3. pers. | nozilina | nozilināja | nozilinās | |||
Pavēles izteiksme: nozilini (vsk. 2. pers.), noziliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozilinot (tag.), nozilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozilinātu
Vajadzības izteiksme: jānozilina
1.Nokrāsot zilu vai zilganu.
Stabili vārdu savienojumiNozilināt muguru; nozilināt ribas.
- Nozilināt muguru; nozilināt ribas vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — piekaut
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neko nedz salauzu, nedz sabuktēju, daudz, ja nozilināju kādu ribu.
- Žēl, ka draugi viņu atturēja, būtu tiem ņurņikiem kārtīgi ribas nozilinājis.
- viņš savukārt nozilināja abas manējās, bet atšķirībā no viņa es spēju redzēt.
- Nozilināts Mārtiņš dēļ sūda pleznām zem priežu saknēm.
- Skaidrs, ka tādos gadījumos tiek gan pie nozilinātām acīm, gan pārsistām pierēm, gan izdauzītiem zobiem.