nozilēt
nozilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozilēju | nozilējam | nozilēju | nozilējām | nozilēšu | nozilēsim |
| 2. pers. | nozilē | nozilējat | nozilēji | nozilējāt | nozilēsi | nozilēsiet, nozilēsit |
| 3. pers. | nozilē | nozilēja | nozilēs | |||
Pavēles izteiksme: nozilē (vsk. 2. pers.), nozilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozilējot (tag.), nozilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozilētu
Vajadzības izteiksme: jānozilē
Kļūt zilam vai zilganam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paši ekrānu gaismā nozilējuši, viņi analizē un prognozē noziedzības tendenču līknes...
- Taču brālis neatbild, viņa plaukstas nozilējušas
- Jau maijā ar riteņiem “ lidojām” uz Baznīcas ezeru, kur peldējāmies tik ilgi, kamēr lūpas nozilēja un pirkstu gali bija no ūdens sačokurojušies.
- Nozilējuši nagi un lūpas.
- Laukā mīnus piecpadsmit, bet Skaidrīte, nozilējusi kā kazene, tup uz salauztā soliņa zem Jutijas logiem un lasa.