izbeigt
Lietojuma biežums :
izbeigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiIzbeigt lietu.
1.1.Savienojumā ar “dzīve”, “mūžs” u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
2.apvidvārds Izlietot (visu).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri