Paplašinātā meklēšana
Meklējam izbeigt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (113):
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- kurst Aprimt, izbeigt.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
- nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- pavilkt svītru izbeigt (ko)
- mest pie malas izbeigt attiecības (ar kādu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu); saulei norietot, izbeigties (par dienu).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- piebrēķēt Izvārgt, izbeigties.
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.); izgaist (2).
- aiziet nebūtībā izzust, izbeigties.
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
- izkvēlēt Kvēlēt un izbeigt kvēlēt.
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- prom Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa.
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- pārstāt Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
- nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6).
- paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- darīt galu panākt, ka izbeidzas; izbeigt.
- kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot.
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
- apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārtrūkt Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
- notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
- ad acta pievienot aktīm, izbeigt.
- pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
- pielikt (kam) punktu pilnīgi pabeigt, izbeigt (ko).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- giljotinēt Saīsināt vai izbeigt debates Anglijas parlamentā.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- (un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- apsikt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu (piemēram, par mežu, ceļu); izbeigties.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
- izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
- gals Stāvoklis, kad (kas) ir izbeigts, izbeidzies.
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
- mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
- pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
- kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- kā ar roku atņemt uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt.
- izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
- horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām).
- noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
- beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
- noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt.
izbeigt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV