laupīt1
laupīt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | laupu | laupām | laupīju | laupījām | laupīšu | laupīsim |
2. pers. | laupi | laupāt | laupīji | laupījāt | laupīsi | laupīsiet, laupīsit |
3. pers. | laupa | laupīja | laupīs |
Pavēles izteiksme: laupi (vsk. 2. pers.), laupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laupot (tag.), laupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laupītu
Vajadzības izteiksme: jālaupa
1.intransitīvs Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
1.1.transitīvs
1.2.transitīvs Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
1.3.Mizot.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
2.1.Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
2.2.Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
2.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
Stabili vārdu savienojumiLaupīt (arī atņemt) dzīvību. Laupīt godu.
- Laupīt (arī atņemt) dzīvību idioma — nogalināt
- Laupīt godu novecojis, idioma — celt neslavu; pazemot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mantas dēļ cilvēks nonāvē, laupa, melo un krāpj.”
- Derens arī apgalvo, ka ļaudis nebija devušies laupīt hipnozes iespaidā.
- Bet ķermenis pret zemi neatsitās, tādējādi nelaupot logu mazgātāja dzīvību.
- Viņš laupīja jaunavai mīlestības spēku un pārvērta viņu par akmens statuju.
- Jau ziņots, ka šogad infekcija ir laupījusi divu cilvēku dzīvības.