laupīt2
laupīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | laupu | laupām | laupīju | laupījām | laupīšu | laupīsim |
| 2. pers. | laupi | laupāt | laupīji | laupījāt | laupīsi | laupīsiet, laupīsit |
| 3. pers. | laupa | laupīja | laupīs | |||
Pavēles izteiksme: laupi (vsk. 2. pers.), laupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laupot (tag.), laupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laupītu
Vajadzības izteiksme: jālaupa
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mantas dēļ cilvēks nonāvē, laupa, melo un krāpj.”
- Derens arī apgalvo, ka ļaudis nebija devušies laupīt hipnozes iespaidā.
- Bet ķermenis pret zemi neatsitās, tādējādi nelaupot logu mazgātāja dzīvību.
- Viņš laupīja jaunavai mīlestības spēku un pārvērta viņu par akmens statuju.
- Jau ziņots, ka šogad infekcija ir laupījusi divu cilvēku dzīvības.