laupījums
laupījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laupījums | laupījumi |
| Ģen. | laupījuma | laupījumu |
| Dat. | laupījumam | laupījumiem |
| Akuz. | laupījumu | laupījumus |
| Lok. | laupījumā | laupījumos |
1.Laupot iegūtās materiālās vērtības.
2.Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
Stabili vārdu savienojumiKrist par laupījumu.
- Krist par laupījumu lieto: reti — tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policija šo personu aizturēja, kā arī atguva lielāko daļa laupījuma.
- Pag, pag, re, kur laupījums ir, medījums!
- Helicerām ir žokļu loma, ar tām satver un nonāvē laupījumu.
- Visbeidzot no tīmekļiem zirneklis auž tīklu, ar kuru ķer laupījumu.
- Tirgoņi un karavadoņi upurēja viņam desmito daļu savas peļņas un laupījuma.