laupīt1
Lietojuma biežums :
laupīt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
Saistītās nozīmespaņemt, noņemt.
1.1.transitīvs
1.2.transitīvs Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
1.3.Mizot.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
2.1.Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
Saistītās nozīmes
Tulkojumiremove.
2.2.Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
Saistītās nozīmes
Tulkojumiremove.
2.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
Stabili vārdu savienojumiLaupīt (arī atņemt) dzīvību. Laupīt godu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri