laupīt1
Lietojuma biežums :
laupīt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
Saistītās nozīmesnoņemt, paņemt.
1.1.transitīvs
1.3.Mizot.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
2.1.Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
Saistītās nozīmes
Tulkojumiremove.
2.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
Stabili vārdu savienojumiLaupīt (arī atņemt) dzīvību. Laupīt godu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri