Paplašinātā meklēšana

Meklējam laupīt.

Atrasts vārdos (35):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (128):

resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo.
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo.
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt.
aplupināt Aplaupīt, izlaupīt.
nolupīt Aplaupīt, izlaupīt.
razuķ Aplaupīt.
seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
izplicināt Atņemt, aplaupīt.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs.
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
čečens Bruņots laupītājs.
burlaka Burlaks, laupītājs.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
brigants Ielu laupītājs Itālijā.
siroties Iet laupīt, izlaupīt.
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās.
izlupināt Izlaupīt, aplaupīt.
ķīckāt Izlaupīt, aplaupīt.
plinderēt Izlaupīt, aplaupīt.
likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt.
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā.
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot.
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija.
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis).
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
ģeržaķ razgon laupīt.
burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
šaika laupītāju kuģis
šinderis Lielceļa laupītājs.
sišātājs Marodieris, laupītājs.
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā.
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
izzagt Nolaupīt (kādu).
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā.
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā.
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
gluhars Piedzērušo aplaupītājs.
kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus.
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt: arī aplaupīt.
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
blatnaja koška prostitūta, kas sadarbojas ar laupītājiem, ievilinot pie viņiem savus klientus.
Reduvius personatus putekļu blakts jeb putekļu laupītājblakts.
bukanjērs Rietumindijas jūras laupītājs 17. gs.
Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem.
saķolēt Salobīt, salaupīt 2.
salupt Sazagt, salaupīt.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā.
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem.
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
vaidi Sirotāji, laupītāji.
sisis Sirotājs, laupītājs.
vaidenieks Sirotājs, laupītājs.
vaidinieks Sirotājs, laupītājs.
vaidnieks Sirotājs, laupītājs.
Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
malandrīni Slepkavas, lielceļu laupītāji.
harpaksofobija Slimīgas bailes no laupītājiem.
trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti.
boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā.
laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
laupītkārs Tāds, kurā izpaužas laupītkāre.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
laupītkāre Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
sa'alik Tuksneša laupītājs, kas izraidīts no cilts; lai izdzīvotu, viņi apvienojās grupās.
armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem.
racija uzbrukums laupīšanas nolūkā; arī aizdomīgu personu (piemēram, laupītāju) gūstīšana.
Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti.
burlaku romāns vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām.
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām.
oblova zagļu un laupītāju ķeršana.
Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.

laupīt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV