izlupināt
izlupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlupinu | izlupinām | izlupināju | izlupinājām | izlupināšu | izlupināsim |
| 2. pers. | izlupini | izlupināt | izlupināji | izlupinājāt | izlupināsi | izlupināsiet, izlupināsit |
| 3. pers. | izlupina | izlupināja | izlupinās | |||
Pavēles izteiksme: izlupini (vsk. 2. pers.), izlupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlupinot (tag.), izlupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlupinātu
Vajadzības izteiksme: jāizlupina
1.Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
2.Izlaupīt, aplaupīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad zīles ir izlupinātas, tās vēlreiz jāber uz sieta un jākaltē.
- Lobīšana ir vislaikietilpīgākais process, jo katra zīle ir jāizlupina.
- Bet viņām vairāk par kašķi interesēja Simonas stāsts, kas vēl nebija līdz galam izlupināts.
- Kaitēdamās laužu čaumalās paslēpušos zemesriekstus uz pusēm un ļauju Čipam to no čaulas izlupināt turpat man plaukstā.
- Pēdējo pievieno izlupināto buti.