marodēt | Tēzaurs

marodēt

Lietojuma biežums :

marodēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri