marodieris
marodieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | marodieris | marodieri |
| Ģen. | marodiera | marodieru |
| Dat. | marodierim | marodieriem |
| Akuz. | marodieri | marodierus |
| Lok. | marodierī | marodieros |
Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
Avoti: LLVV, SV19
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Bolots Šernijazovs devis pavēli šaut uz marodieriem.
- Jau stundu pēc traģēdijas šie marodieri sāka noņemt naudu no kartes.
- Sākumā laupīja krievu karavīri, bet pēc tam vietējie marodieri."
- Šeit nāca marodieri, laupītāji, kuri vāca būvgružus vai metāllūžņus,
- Puņķainie marodieri!