palaupīt2
palaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palaupu | palaupām | palaupīju | palaupījām | palaupīšu | palaupīsim |
| 2. pers. | palaupi | palaupāt | palaupīji | palaupījāt | palaupīsi | palaupīsiet, palaupīsit |
| 3. pers. | palaupa | palaupīja | palaupīs | |||
Pavēles izteiksme: palaupi (vsk. 2. pers.), palaupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palaupot (tag.), palaupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palaupītu
Vajadzības izteiksme: jāpalaupa
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jā, divas stundas mēs jūs palaupām.
- – Vai mēs tur varēsim arīdzan mazlietiņ palaupīt?
- Paskat, arī piektajā gadā ne viens vien saimnieks tika pie mantības, pa kluso palaupot pie kaimiņiem vai pat muižā.
- Gadījumos, kad kāds pierobežas bejs iebruka Valahijā palaupīt, Drakula šo uzbrukumu atvairīja, taču uzreiz sūtīja sultānam vēstuli ar ziņu, ka viņš, padevīgais sultāna vergs, kārtējo reizi bijis spiests sodīt tādu un tādu sultāna padoto, kurš, pārkāpjot savas pilnvaras un sultāna gribu, atļāvies iebrukt sultāna vasaļa zemēs.
- Pēc tu ļausi man, šurp atgriežoties, palaupīt?