burlaka
burlaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burlaka | burlakas |
| Ģen. | burlakas | burlaku |
| Dat. | burlakai | burlakām |
| Akuz. | burlaku | burlakas |
| Lok. | burlakā | burlakās |
Burlaks, laupītājs.
Avoti: ĒiV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rūpīgāk ieskatoties, muzikantu sastāvā varēja samanīt arī pāris “ burlakas”.
- Tādus burlakas pašus aiznošaut, lai pamokās, goda vārds.
- Kopā ar tautas mūzikas kapelu " Abulmalas burlakas" un folkloras kopu „ SILAVOTI" .
- Piknika apmeklētājus un ikvienu garāmgājēju ar jautrām, pazīstamām un skanīgām dziesmās, jokiem un dejām centīsies aizraut mūziķi no Trikātas „ Abulmalas burlakas".
- Zīmīgā datumā, kurš rakstāms ar 07.07.07., “ Ziemeļlatvijā” bija publicēta intervija ar trikātiešiem, kas toreiz stāstīja par savu debiju Lieldienu laikā un pieteica sevi kā smagās lauku mūzikas grupu “ Abulmalas burlakas”.