Halirotijs
Halirotijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Halirotijs | Halirotiji |
Ģen. | Halirotija | Halirotiju |
Dat. | Halirotijam | Halirotijiem |
Akuz. | Halirotiju | Halirotijus |
Lok. | Halirotijā | Halirotijos |
Grieķu mitoloģijā – Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Avoti: MitE