izģērbt
Lietojuma biežums :
izģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
1.1.sarunvaloda Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Saģērbt (kā); arī izģērbties2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri