izģeņģerēt
izģeņģerēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izģeņģerēju | izģeņģerējam | izģeņģerēju | izģeņģerējām | izģeņģerēšu | izģeņģerēsim |
| 2. pers. | izģeņģerē | izģeņģerējat | izģeņģerēji | izģeņģerējāt | izģeņģerēsi | izģeņģerēsiet, izģeņģerēsit |
| 3. pers. | izģeņģerē | izģeņģerēja | izģeņģerēs | |||
Pavēles izteiksme: izģeņģerē (vsk. 2. pers.), izģeņģerējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izģeņģerējot (tag.), izģeņģerēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izģeņģerētu
Vajadzības izteiksme: jāizģeņģerē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši tāpat kā aita, arī viņa nogulēja četrdesmit astoņas stundas un, kad beidzot streipulīgi piecēlās, nemeklēja vis ūdensbļodiņu, kā bija darījusi visas pēdējās dienas, bet izģeņģerēja ārā un grīļīgi apstaigāja dārzu.