izģērbt
izģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izģērbju | izģērbjam | izģērbu | izģērbām | izģērbšu | izģērbsim |
| 2. pers. | izģērb | izģērbjat | izģērbi | izģērbāt | izģērbsi | izģērbsiet, izģērbsit |
| 3. pers. | izģērbj | izģērba | izģērbs | |||
Pavēles izteiksme: izģērb (vsk. 2. pers.), izģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izģērbjot (tag.), izģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izģērbtu
Vajadzības izteiksme: jāizģērbj
1.Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
1.1.sarunvaloda Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Saģērbt (kā); arī izģērbties2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, viņš viņas neizģērbj ar acīm, viņš vienkārši skatās.
- "Tur mūs izģērbj kailus, lūdz pieliekties, pārbauda ģenitālijas.
- Tas bija gandrīz inteliģents, pat izģērba, manuprāt, kulturāli…
- Teicu taču, ka tās bandītu kuces tevi līdz vīlītei izģērbs.
- Viņu sieva atkal izģērba un drēbes noslēpa, lai nevazājas, bet