aplaupīt | Tēzaurs

aplaupīt¹

aplaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.

1.1.Ielauzties un apzagt.

1.2.Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri