aplaupīt1
aplaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplaupu | aplaupām | aplaupīju | aplaupījām | aplaupīšu | aplaupīsim |
| 2. pers. | aplaupi | aplaupāt | aplaupīji | aplaupījāt | aplaupīsi | aplaupīsiet, aplaupīsit |
| 3. pers. | aplaupa | aplaupīja | aplaupīs | |||
Pavēles izteiksme: aplaupi (vsk. 2. pers.), aplaupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplaupot (tag.), aplaupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplaupītu
Vajadzības izteiksme: jāaplaupa
1.Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
1.1.Ielauzties un apzagt.
1.2.Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādā citā eksperimentā Derens pārliecināja trīs solīdus uzņēmējus aplaupīt bruņotu autofurgonu.
- Pie viņa pienāca divi pagaidām nenoskaidroti vīrieši, vēloties puisi aplaupīt.
- Savukārt pirmdien aplaupīts veikals " Top" Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Abi noziedznieki martā aplaupīja zemeņu audzētāja Elofa Dālena māju Varas pilsētā.
- Šoreiz uzlauzta un aplaupīta bundzinieka dzīves vieta - mūziķa dzīvoklis Jelgavā.