pārsteigt
Lietojuma biežums :
pārsteigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu.
2.Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
3.Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
3.1.Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
3.2.Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) — piemēram, par skaņu.
4.parasti formā: trešā persona Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) — par parādībām dabā.
4.1.Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
Stabili vārdu savienojumiNāve pārsteidz (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri