pierimt
Lietojuma biežums :
pierimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Par ierīcēm, mašīnām u. tml.
1.2.Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
1.3.Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
1.4.Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
1.5.Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
2.Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri