Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
salauzt
Lietojuma biežums :
salauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Laužot sadalīt, sasmalcināt.
1.1.Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
1.2.Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
2.Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
2.1.sarunvaloda Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
3.Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
3.1.Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiSalauzt (arī uzlauzt) ledu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri