salaulāt
salaulāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | salaulāju | salaulājam | salaulāju | salaulājām | salaulāšu | salaulāsim |
| 2. pers. | salaulā | salaulājat | salaulāji | salaulājāt | salaulāsi | salaulāsiet, salaulāsit |
| 3. pers. | salaulā | salaulāja | salaulās | |||
Pavēles izteiksme: salaulā (vsk. 2. pers.), salaulājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: salaulājot (tag.), salaulāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: salaulātu
Vajadzības izteiksme: jāsalaulā
Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1938. gada 15. maijā Zalves baznīcā mācītājs Arveds Kiršteins viņus salaulāja.
- Taču Filips lūdz kādam ataicinātam kapelānam, lai tūlīt viņus salaulā.
- Pēc trijām nedēļām Elzu un Vilhelmu Jelgavas vācu draudzes baznīcā salaulā.
- Parīt abiem vajadzēja ierasties pie protestantu mācītāja, kurš viņus salaulātu.
- Līdzko abas šķiršanās bija stājušās spēkā, mani un Janiju salaulāja.