notrūkt
Lietojuma biežums :
notrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
1.1.Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
2.Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
2.1.Pēkšņi apklust (par skaņu).
2.2.Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
3.lieto: pareti Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri