notrult
notrult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notrulstu | notrulstam | notrulu | notrulām | notrulšu | notrulsim |
| 2. pers. | notrulsti | notrulstat | notruli | notrulāt | notrulsi | notrulsiet, notrulsit |
| 3. pers. | notrulst | notrula | notruls | |||
Pavēles izteiksme: notrulsti (vsk. 2. pers.), notrulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notrulstot (tag.), notrulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notrultu
Vajadzības izteiksme: jānotrulst
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sajūtas bija it kā notrulušas.
- Vai esmu jau notrulusi?
- Diez vai, notrulušas dvēseles brieduma gados vairs nenomokās ar dzīves jēgu un tāpat vien tām nedauzās sirds.
- Pārlaidis murgainu nakti, nākamajā dienā esmu tiktāl notrulis, ka ar vājām bremzēm izbraukāju Puškinu – Katrīnas pili, Pēterhofu, bremzes pedāļa vietā faktiski manipulējot tikai ar ātrumiem.
- Laikam taču arī dakteriem ir grūti redzēt sakropļotu labi pazīstamu cilvēku, kaut arī paši apgalvo, ka šinīs gaļas dzirnavās esot tā notruluši, ka vairs nespējot kādu vairāk žēlot.